Lai atbildētu, kā stratēģiski pareizi reģistrēt preču zīmes, vispirms ir skaidri jādefinē, kas tieši ir konkrētā uzņēmuma preču zīmes, kāds būs labums no reģistrācijas un kādas ir reģistrācijas iespējas.
Kā reiz izteicies General Morors inženieris Čārlzs Kerterings – Precīzi definēta problēma ir puse no risinājuma.
Kas tieši ir preču zīme
Preču zīmes mērķis ir norādīt preču izcelsmi. Preču zīmju likumā teikts, ka preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem.
Šajā definīcijā viens no akcentiem ir tas, ka preču zīmes uzdevums ir atšķirt produktu izcelsmi, nevis raksturot pašu produktu. Piemēram, nosaukumā “Apple Computers” tieši “Apple” ir tā daļa, kas palīdz patērtētājam atšķirt, kurš ir produkta ražotājs. “Computers” ir apzīmējuma aprakstošā daļa – tā apraksta produktu, tādēļ pati par sevi nebūs aizsargājama kā preču zīme.
Preču zīme var būt ikviens atšķirtspējīgs apzīmējums, ko persona lieto uz savām precēm vai saistībā ar pakalpojumiem. Tas var būt vārds, logo, krāsu kombinācija, video, skaņa, forma, smarža, raksts, kustība vai kompozīcija, ja, pateicoties tai, klienti var atšķirt produktu izcelsmi.
Klasisks preču zīmes piemērs ir zīmola vārds un logo, bet, piemēram, Netflix ir reģistrējis multivides preču zīmi – video, kur starp krāsainām vertikālām līnijām skaņas pavadībā parādās uzraksts “NETFLIX”. GUCCI ir reģistrēts slavenais logo raksts, kas tiek drukāts uz audumiem, Lindt ir reģistrējis zelta zaķīti kā 3-dimensiju preču zīmi, savukārt pārtikas ražotāji ļoti bieži reģistrē visu produktu iepakojumu kopumā. Galvenais nosacījums – lai preču zīme palīdz atšķirt produktu izcelsmi.
Vai preču zīmes ir jāreģistrē?
Preču zīmes labākā aizsardzība ir reģistrācija, taču arī nereģistrētas preču zīmes teorētiski ir iespējams aizsargāt. Piemēram, Latvijas un dažu citu Eiropas valstu tiesību normas paredz aizsardzību arī nereģistrētām preču zīmēm, tomēr konflikta situācijās savu tiesību pierādīšana var būt dārgs un sarežģīts process ar lielu risku.
Ja preču zīme ir reģistrēta, tad reģistrā ir redzams konkrēto tiesību apjoms, un nekas vairs nav jāpierāda. Proti, reģistrā ir redzams, tieši kāds ir aizsargātais apzīmējums, kam tas pieder, no kura datuma, kādā teritorijā un uz kādiem produktiem tas attiecas.
Svarīgi preču zīmju aizsardzības pamatprincipi
Plānojot preču zīmju aizsardzības stratēģiju, jāņem vērā preču zīmju tiesību 3 galvenie principi:
- Teritorialitāte – Preču zīmes ir teritoriālas, tās attiecas uz konkrētām valstīm, kurās tās ir reģistrētas vai tiek lietotas.
- Preču un pakalpojumu saraksts – Aizsardzība attiecas tikai uz konkrētiem produktiem – precēm un pakalpojumiem.
- Prioritātes princips – Tiesību konfliktos ņem vērā, kuras no tiesībām ir agrākas.
Ko tieši dod preču zīmju reģistrācija
Preču zīmju reģistrācija visbiežāk tiek veikta ar mērķi aizliegt citiem lietot identiskus un līdzīgus apzīmējumus, taču ar šīm tiesībām saistīto ieguvumu apjoms ir ļoti plašs.
Atbilstoši Latvijas tiesību normām un arī starptautiskajiem regulējumiem preču zīmju jomā, reģistrētas preču zīmes īpašnieks var citiem aizliegt:
- Identisku vai sajaucami līdzīgu preču zīmju lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma. Tajā skaitā produktu vai pakalpojumu reklāmās internetā.
- Attiecīgo preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu ar nolūku laist tirgū saistībā ar šādām preču zīmēm.
- Pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu saistībā ar aizsargātajām preču zīmēm.
- Preču importu vai eksportu saistībā ar šādiem apzīmējumiem.
- Preču zīmju vai to būtisku elementu lietošanu uzņēmuma nosaukumā, komercapzīmējumā vai citā apzīmējumā, ko lieto preču vai pakalpojumu atšķiršanai tirgū.
- Preču zīmju vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu izmantošanu domēna vārdā, ja attiecīgā tīmekļvietne tiek izmantota saistībā ar identisku vai līdzīgu preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu.
- Preču zīmju izmantošanu ar preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos lietišķajos dokumentos.
Preču zīmju reģistrācijas stratēģija
Veidojot preču zīmju reģistrācijas stratēģiju, vispirms ir jāatbild uz sekojošiem jautājumiem:
- Tieši kuras preču zīmes ir vissvarīgāk aizsargāt un kuras var reģistrēt vēlāk,
- Kurš būs sākotnējais preču zīmju īpašnieks,
- Kurās valstīs (teritorijās) preču zīmes reģistrēt un kādu sistēmu izvēlēties,
- Attiecībā uz kādām precēm un/vai pakalpojumiem jāpiesaka reģistrācija.
Kuras preču zīmes reģistrēt
Visbiežāk uzņēmumi reģistrē vārdiskus apzīmējumus, proti, zīmola vārdu, uzņēmuma nosaukumu, produktu nosaukumus. Otra biežākā izvēle ir figurāli apzīmējumi, piemēram, logo vai viss iepakojuma dizains.
ES Intelektuālā īpašuma biroja publiskotie dati liecina, ka starp Eiropas Savienības preču zīmēm 57% ir vārdiskas, 42% figurālas un mazāk nekā 1% ir cita veida preču zīmes (3-dimensiju, krāsu, multimediju, skaņas, u.c.)
Lielie uzņēmumi ar preču zīmju reģistrāciju aizsargā gan vārdu, gan logo, gan citus nozīmīgus produktu atpazīstamības elementus. Piemēram, Apple Inc. ir reģistrējis ne tikai vārdisko preču zīmi APPLE un ābola logo, bet arī katra produkta nosaukumu, katra produkta nosaukuma logo, un pat katras aplikācijas ikonu, ko lietotājs redz datorā vai telefonā.
Ja budžets ir ierobežots un ir jāizvēlas, ar kādas preču zīmes reģistrāciju sākt, tad jāizanalizē, kas ir pats svarīgākais, ko noteikti nepieciešams aizsargāt.
Zīmola vārdu vai produktu nosaukumu vislabāk aizsargāt kā vārdisku preču zīmi, jo tad aizsardzība attieksies uz jebkuru rakstības formu un krāsu. Savukārt, ja gribas īpaši aizsargāt tieši grafisko noformējumu, tad jāreģistrē grafiskā preču zīme. Tādā gadījumā galvenā aizsardzība attieksies uz preču zīmes kopiespaidu.
Jāatceras, ka preču zīmes īpašnieks var aizliegt citiem lietot ne tikai identiskas, bet arī sajaucami līdzīgas preču zīmes. Savukārt konflikta situācijā preču zīmju līdzību vērtē no patērētāju uztveres viedokļa. Tādējādi, ja ir nepieciešams izvēlēties starp logo un vārda reģistrāciju, analīzi jāveic gan, balstoties uz biznesa stratēģiskajām vērtībām, gan jāņem vērā patērētāju uztvere.
Piemēram, Starbucks uzvarēja tiesā pret Coffee Rocks, pamatojoties uz logo un noformējuma kopiespaida līdzību, lai gan apzīmējuma vārdiskās daļas bija dažādas. Abiem logo vienojošais elements ir melns aplis ar baltiem burtiem, uzrakstītiem pa rādiusu, un vidū balts simbols. Starbucks logo vārdiskā daļa ir STARBUCKS COFFEE, savukārt apstrīdētās preču zīmes vārdiskā daļa ir COFFEE ROCKS. ES tiesa atzina (spriedums: T-398/16), ka patērētāji preču zīmes uzskatīs par līdzīgām.
Preču zīmes īpašuma tiesības
Tiesības uz preču zīmi Civillikuma izpratnē ir pielīdzināmas kustamai mantai. Atbilstoši likumam preču zīmes var atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā, un uz tām var vērst piedziņu.
Tādējādi ir svarīgi uz preču zīmju tiesībām raudzīties ne tikai no drošības viedokļa, bet arī no komerciāli stratēģiskajiem aspektiem.
Preču zīmes īpašnieks var būt fiziska persona, juridiska persona, kā arī personu apvienība. Ja preču zīmei ir vairāki īpašnieki, preču zīmju reģistrā netiek norādītas īpašuma tiesību proporcijas.
Ņemot vērā augstāk minēto, arī preču zīmju īpašnieka izvēle (īpaši jaunajiem uzņēmumiem) ir stratēģisks lēmums. Preču zīmes īpašniekam būs izņēmuma tiesības, kuras tas tālāk var nodot citām personām.
Piemēram, ja preču zīmes īpašnieks ir fiziska persona, viņš preču zīmi var investēt, ieguldīt pamatkapitālā, izsniegt lietošanas licenci, pārdot vai uzdāvināt uzņēmumam.
Kādu reģistrācijas sistēmu izvēlēties
Preču zīmes ir teritoriālas un reģistrāciju var veikt, izvēloties un kombinējot dažādas sistēmas un stratēģijas:
- Nacionālā preču zīmju reģistrācija:
Preču zīmes reģistrācija tiek veikta katrā valstī atsevišķi. Pieteikums jāiesniedz attiecīgās valsts intelektuālā īpašuma iestādē.
- Reģionālā preču zīmju reģistrācija:
Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācija uzreiz attiecas uz visām 27 Eiropas Savienības valstīm. Preču zīmi reģistrācijai jāpiesaka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO).
Pastāv arī Beniluksa preču zīmes reģistrācija, kas attiecas uz Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu, kā arī Āfrikas Reģionālā preču zīmes reģistrācija, kas attiecas uz 17 OAPI dalībvalstīm.
- Starptautiskā preču zīmju reģistrācija:
Tā ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) koordinēta sistēma (saukta arī par Madrides sistēmu), ar kuras palīdzību var nodrošināt preču zīmju reģistrāciju vairāk nekā 120 valstīs (pēc savas izvēles).
Straptautiskā preču zīmju reģistrācija ir balstīta uz vienu bāzes pieteikumu vai reģistrāciju. Latvijas izcelsmes preču zīmju īpašniekiem būtu jāsāk ar preču zīmes (bāzes) reģistrācijas pieteikumu Latvijā vai Eiropas Savienībā.
Ja sākotnēji nav resursu vai nav skaidrs, kurās teritorijās un kādā secībā preču zīmes reģistrēt, tad var sākt, piemēram, ar preču zīmes reģistrāciju Latvijā:
- Tas dos prioritātes tiesības 6 mēnešu laikā no preču zīmes pieteikuma datuma iesniegt šīs pašas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu gandrīz visās pasaules valstīs, saglabājot Latvijas pieteikuma datumu.
- Tā būs iespēja nākotnē pieteikt preču zīmes starptautisko reģistrāciju, balstoties uz Latvijas preču zīmes pieteikumu vai reģistrāciju.
- Pēc preču zīmes reģistrācijas varēs aizliegt identiskas vai sajaucami līdzīgas preču zīmes reģistrāciju ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienības līmenī.
Preču un pakalpojumu saraksta sastādīšana
Viens no preču zīmju tiesību pamatprincipiem ir tāds, ka preču zīmes attiecas tikai uz konkrētām precēm un pakalpojumiem. Tādēļ preču zīmes reģistrācijas nolūkos ir nepieciešams veikt preču un pakalpojumu klasifikāciju atbilstoši Nicas klasifikatoram.
Nicas klasifikācija ir starptautiska preču un pakalpojumu klasifikācija, kas izveidota tikai un vienīgi preču zīmju reģistrācijas un administrēšanas nolūkos un tai nav nekāda sakara ar NACE klasifikatoru vai citiem klasifikatoriem. Nicas klasifikāciju preču un pakalpojumu klasificēšanai lieto lielākajā daļā pasaules valstu, tomēr katrā valsti var atšķirties prasības preču saraksta formulēšanā.
Sastādot preču sarakstu preču zīmju reģistrācijai, ir jāņem vērā, uz kādām precēm un pakalpojumiem preču zīme tiek lietota tagad un kādus papildus produktus tā varētu aptvert nākotnē. Tad, kad preču zīmes reģistrācija ir pieteikta, preču sarakstu papildināt vairs nevar.
Lai preču zīmi atzītu par reģistrējamu, precēm un pakalpojumiem ir jābūt pareizi klasificētiem. Tomēr svarīgāk par “pareizību” ir tas, vai preču sarasts ir atbilstošs pēc būtības un biznesa vai konkrētā produkta stratēģiskajiem plāniem, jo tieši no preču saraksta vēlāk būs atkarīgs visu piešķirto tiesību apjoms.
Pēc preču zīmju reģistrācijas
Preču zīmes pēc reģistrācijas ir spēkā 10 gadus no pieteikuma datuma. Reģistrācijas periodam tuvojoties beigām, to var atjaunot uz nākamo 10-gadu periodu, un tā bezgalīgi. Faktiski preču zīmju tiesības ir vienīgās intelektuālā īpašuma tiesības, kuram nav beigu termiņa.
Tomēr jāņem vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka uzdevums ir pašam sekot, lai neviens tīšām vai netīšām neizmanto viņa intelektuālo īpašumu, pārkāpjot viņa izņēmuma tiesības.
Gan preču zīmju uzraudzību, gan reģistrāciju var veikt pašu spēkiem, tomēr, ja pieteicējam nav priekšzināšanu intelektuālā īpašuma tiesību normās un pamatprincipos, ieteicams vērsties pie pieredzējuša profesionālā patentpilnvarnieka. Preču zīmju reģistrā iekļautie dati ietekmēs gan tiesību apjomu, gan komercializācijas iespējas, tāpēc ir svarīgi, lai pieteikums ir sagatavots stratēģiski pareizi.
