Laikā, kad ikviens var kļūt par satura veidotāju un tiešsaistē pieejamā satura apjoms aug ik sekundi, jāatceras, ka arī šajā vidē jāievēro spēles noteikumi.
Iespēju interneta vidē tik tiešām netrūkst, un var rasties kļūdaina visatļautības izjūta. Tāpēc jāņem vērā, ka, veidojot interneta saturu, ir jāievēro intelektuālā īpašuma tiesības.
Šajā rakstā apkopots svarīgākais par autortiesībām – kas būtu jāzina katram satura veidotājam, lai nepārkāptu citu autoru tiesības, un kā aizsargāt savējās.
Autortiesības ir autora ekskluzīvas tiesības izlemt, vai atļaut savu autordarbu izmantot citām personām, ar kādiem noteikumiem un par kādu atlīdzību. Autortiesības aizsargā vizuālo mākslu, mūziku, fotogrāfijas, video, literārus darbus, horeogrāfiju, dramatiskus darbus, dizainu, datorprogrammas, datu bāzes u.c. autora radītus darbus.
Blakustiesības ir izpildītāju (dziedātāju, aktieru u.c.) producentu, raidorganizāciju tiesības, kuru uzdevums ir aizsargāt šo personu tiesības uz viņu darbības rezultātu.
Kā darbojas autortiesības?
1. Autortiesības nav jāreģistrē – tās rodas līdz ar darba radīšanu.
Var rasties iespaids, ka autortiesības aizsargā ar © simbolu. Tomēr tā gluži nav – © simbolam ir drīzāk brīdinoša funkcija, un autortiesības eksistē arī bez tā lietošanas. Autortiesības rodas, tiklīdz darbs ir radīts (pat tad, ja tas vēl nav pabeigts). Gan Tevis radītais saturs, gan arī vairums internetā atrodamā materiāla jau ir aizsargāts bez īpašas reģistrācijas. Tāpēc nedrīkstētu pieņemt, ka internetā pieejams = brīvi izmantojams.
2. Autortiesības aizsargā idejas izpausmi, nevis pašu ideju.
Piemēram, ja interneta dzīlēs uzdursies lieliskai raksta idejai un to izmantosi, autortiesības netiks pārkāptas. Turpretī – ja no šī raksta nokopēsi fragmentu un izmantosi to savā, būsi rīkojies prettiesiski. Tieši tas pats attiecas arī uz video, attēliem, mūziku un pat datorprogrammām. Tādējādi jaunas mobilās lietotnes ideju un funkcionalitāti autortiesības neaizsargā, taču pašu kodu kā literāru vienību gan.
Tieši cik augstai jābūt līdzības pakāpei, lai konstatētu autortiesību pārkāpumu, nav viegli precīzi norādīt, tomēr nepietiks vien ar to, ka aizstāsi vai samainīsi vietām dažus vārdus.
Nesen pret seriāla “Stranger Things” veidotājiem tika celta prasība tiesā saistībā ar iespējamu autortiesību pārkāpumu – sveša scenārija būtisku elementu izmantošanu bez tā autora atļaujas. Šajā gadījumā tika salīdzināti scenāriju kopējie sižeti, galvenie varoņi un to īpašības, dialogi, secība un pat noskaņa. Piemēram, abos scenārijos viena no galvenajām varonēm ir meitene ar superspējām, kura palīdz saviem draugiem atvērt portālu uz paralēlo pasauli un cīnīties ar tās iemītniekiem. Būtiskākā atšķirība starp varonēm ir meiteņu vārdi.
3. Pirms darba izmantošanas jāprasa atļauja tā autoram.
Autortiesībām ir negatīva daba, proti, tās ir autora ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem izmantot šo darbu. Šeit jāpievērš uzmanība tam, ka nepietiks ar atsauces ielikšanu vai norādi, ka darba autors neesi tu pats. Arī tad, ja būsi publicējis svešu attēlu un klāt pierakstījis, ka neesi to uzņēmis, attēla autors tik un tā var prasīt Tev attēlu dzēst. Savukārt, ja tas ir komerciāls projekts, var nākties kompensēt autoram radušos zaudējumus.
Kad var neprasīt atļauju?
ASV tiesībās pazīstams fair use (godīgas izmantošanas) koncepts – lai noteiktu, vai pieļaujama darba izmantošana bez īpašas atļaujas. ASV tiesa vērtē, kādiem mērķiem darbs izmantots, izmantošanas ietekmi uz šo darbu un citus faktorus. Eiropas Savienībā šis princips gluži tā nedarbojas.
Atšķirībā no ASV Eiropas tiesībās tradicionāli likumos noteikti konkrēti izņēmumi, kad darbu ļauts izmantot bez autora piekrišanas un atlīdzības. Latvijas Autortiesību likumā noteikts, ka autortiesības nav pārkāptas, ja darbs tiek izmantots informatīviem mērķiem, izglītības un pētniecības mērķiem, darbs ir publiski pieejams vai izstādīts, darbs tiek parodēts vai kariķēts, kā arī citos likumā noteiktos gadījumos.
Atsevišķa kategorija ir darbi, uz kuriem autortiesību aizsardzība pēc būtības neattiecas. Piemēram, medijos sniegto informāciju par jaunumiem, faktiem, notikumiem autortiesības neaizsargā. Tāpat gribētu atgādināt, ka autortiesību aizsardzība neattiecas uz idejām, konceptiem un metodēm, bet gan to konkrētu izpausmi.
Cik ilgi autortiesības darbojas?
Personiskās autortiesības nenoilgst – proti, lai arī cik ilgs laiks būtu pagājis kopš Viljama Šekspīra nāves, Tu nevari uzdot “Hamletu” par savu darbu.
Turpretī mantiskās autortiesības Eiropas Savienībā izbeidzas 70 gadus pēc autora nāves, un darbs nonāk t.s. brīvpieejā jeb public domain. No šī brīža attiecīgo darbu drīkst brīvi izmantot, piemēram, tulkot vai iestudēt. Starp citu, no 2020. gada bez maksas un bez īpašas mantinieku atļaujas izmantošanai pieejams Mārgaretas Mičelas romāns “Vējiem līdzi”.
Kur atrast bezmaksas materiālu?
Visdrošāk, protams, ir radīt pašam savu saturu, taču dažkārt var rasties vajadzība pēc papildu attēliem un mūzikas. Internetā ir atrodamas vietnes, kurās izvietotais saturs ir brīvi pieejams izmantošanai, jo autori tam ir piekrituši. Jāatceras, ka arī šajās vietnēs pastāv noteikumi, ar kuriem jāiepazīstas pirms satura izmantošanas.
Bezmaksas attēli pieejami, piemēram, Pexels, Pixabay, Unsplash, Reshot.
Bezmaksas mūziku iespējams atrast YouTube Music Library, Free Stock Music. Savukārt, Bensound, Purple Planet, Mixkit, Filmstro mūzika pieejama bezmaksas vai par nelielu samaksu. Bieži par papildu samaksu pieejama augstākas kvalitātes mūzika ar plašākām izmantošanas tiesībām.
Izmantojot bezmaksas saturu, vari izvairīties no lieka uztraukuma par autortiesību pārkāpumiem. Tomēr jāatceras, ka citu autoru darbus nedrīkst uzdot par savējiem, turklāt laba prakse ir norādīt autora vārdu. Daudzās bezmaksas attēlu un mūzikas vietnēs tas ir izmantošanas nosacījums.
Kas gaidāms nākotnē?
Autortiesību jomā gaidāmas izmaiņas!
2019. gadā stājās spēkā Eiropas Savienības Autortiesību direktīva, kuras galvenais mērķis ir harmonizēt un modernizēt autortiesību tiesisko regulējumu dalībvalstīs. Dalībvalstīm, tātad arī Latvijai, direktīva jāievieš līdz 2021. gada 7. jūnijam, tādēļ drīzumā gaidāmas izmaiņas Autortiesību likumā.
Kādām izmaiņām gatavoties?
- Mainīts atbildības mehānisms. Agrāk lietotājs pats atbildēja par aizsargāta satura ievietošanu tiešsaistes platformās, taču tagad atbildīgs būs platformas īpašnieks.
- Gaidāma sociālo tīklu uzturētāju pastiprināta modrība. Mainoties atbildības modelim, visticamāk, mainīsies arī sociālo tīklu uzturētāju uzvedība. Tiešsaistes platformu īpašnieki, kas nebūs laicīgi dzēsuši aizsargātu saturu, tiks saukti pie atbildības. Lai nepieļautu aizsargāta satura nelicencētu augšupielādi un izvairītos no sodiem, saturs varētu tikt pastiprināti filtrēts.
- Jaunajiem uzņēmējiem tiks piemēroti atviegloti noteikumi. Direktīvā atsevišķi noteikumi attiecināti uz jaunajiem tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, jauno platformu īpašniekiem. Jaunās platformas ir tās, kuras izveidotas pēdējo 3 gadu laikā, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro, bet mēneša vidējais unikālo apmeklētāju skaits Eiropas Savienībā – 5 miljonus.
Arī jauno platformu īpašniekiem, protams, jāseko līdz, lai viņu platformās netiktu publicēts ar autortiesībām aizsargāts saturs, taču šajā gadījumā atbildība ir ierobežota. - Dalībvalstīm ir jānodrošina lietotāju tiesības atsaukties uz šādiem autortiesību izņēmumiem: a) citēšana, kritika, apskats; b) izmantošana karikatūrās, parodijās vai stilizācijās. Šobrīd nav pamata runāt par masveida izteiksmes brīvības ierobežošanu, tomēr visticamāk pārmaiņas būs, jo sociālo tīklu uzturētājiem būs jāmēģina noteikt, vai attiecīgais saturs atbilst kādam no šiem izņēmumiem. Ņemot vērā milzīgo informācijas daudzumu, kas ik minūti tiek publicēts sociālajos tīklos, tas var izrādīties visnotaļ sarežģīts uzdevums.
Kādas var būt sekas, ja pārkāpsi autortiesības?
Ja ignorēsi autortiesības, var nākties piedzīvot nepatīkamas sekas. Labākajā gadījumā – pie Tevis vērsīsies autors vai blakustiesību īpašnieks un prasīs pārkāpumu novērst un materiālu dzēst. Ja sadarbosies, problēmsituāciju varētu izdoties atrisināt ārpus tiesas kārtībā. Taču tiesību īpašnieks var vērsties arī tiesā. Šādā gadījumā konflikta risināšanai nāksies tērēt gan naudu, gan laiku.
Par autortiesību pārkāpumu paredzēta civiltiesiskā, administratīvā un pat kriminālatbildība.
Krimināllikuma 148. panta pirmā daļa nosaka, ka par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Piemēram, 2018. gadā tika slēgtas divas interneta vietnes, kurās bija prettiesiski izvietotas populāras filmas latviešu valodā – www.movieslv.com un www.cinemalive.tv. Cinemalive.tv ievietoto filmu izplatīšanas tiesības piederēja SIA “Acme Film”, un 8 filmu publiskošanas radītie zaudējumi neiegūtās peļņas veidā SIA “Acme Film” veidoja 10 075 EUR. Konkrētāk, par filmas “Rēgs bruņās” neatļautu publiskošanu, radītie zaudējumi tika aprēķināti 3 625 eiro apmērā. Tas atzīts par būtisku materiālo kaitējumu, un cinemalive.tv uzturētājam piespriests 200 stundu piespiedu darbs.
Arī civiltiesisks strīds var rezultēties ievērojamās izmaksās. Ja autors vai kāds blakustiesību īpašnieks, piemēram, izplatītājs, režisors, izpildītājs vai vēl kāds, spēs pierādīt, ka tiesību aizskārums viņam radījis zaudējumus vai nemantisko kaitējumu, nāksies atbildēt.
Kā piemēru var minēt strīdu ASV tiesā starp diviem latviešu uzņēmumiem – Printful un Printify, kas abi ir saistīti ar apdrukas pakalpojumiem. Printful radīja programmatūru, kas ļauj lietotājiem ērti aprēķināt pasta izmaksas, taču Printify esot šo kodu nelegāli nokopējis un pārveidojis, tā pārkāpjot Printful autortiesības. Kods bijis acīmredzami līdzīgs – pārveidotas vien atsevišķas detaļas. Galu galā Printify nācās kompensācijā cietušajam izmaksāt vairāk nekā 100 000 ASV dolāru.
Ko darīt, ja aizskartas tavas autortiesības?
Ko darīt, ja kāds nelikumīgi izmanto tavu darbu?
Pirmais solis būtu vērsties pie pārkāpēja un likt aizskārumu novērst. Ja pārkāpējs Tavas tiesības neatzīst vai Tev jau ir radīts kaitējums (vai redzams, ka tas radīsies), ir jāvēršas tiesā. Tev kā autortiesību īpašniekam valsts nodeva jāmaksā nebūs.
Jāpatur prātā, ka autortiesības ir tikai viens no intelektuālā īpašuma veidiem, ar ko jaunie uzņēmēji saskaras ik dienu. Tāpēc pārdomā, vai Tavu intelektuālo īpašumu nevar aizsargāt, piemēram, reģistrējot preču zīmi vai dizainparaugu. Reģistrētās intelektuālā īpašuma tiesības vienmēr ir vieglāk aizsargāt, turklāt, reģistrācijas izmaksas ir relatīvi mazas, salīdzinot ar iespējamiem zaudējumiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumā.
Vairāk informācijas par preču zīmju drošību un vērtību atradīsi bezmaksas materiālā “Kā palielināt zīmola drošību un vērtību“, ko vari lejupielādēt, sekojot šai saitei.
Ja Tev nepieciešama palīdzība intelektuālā īpašuma stratēģijas un aizsardzības jomā, sazinies ar mums – Intellectual.lv.
