Aizsardzība nebeidzas ar reģistrāciju!

Lai gan teorētiski daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā, tiesību normas paredz tiesības arī nereģistrētu preču zīmju īpašniekiem, preču zīmju reģistrācija tomēr ir pirmais un svarīgākais solis konkrēto apzīmējumu aizsardzībai un zīmola drošībai kopumā.

Preču zīmju aizsardzības pamatprincipi

Preču zīmju aizsardzībā (visā pasaulē) jāņēm vērā 3 galvenie principi – teritorija, prioritātes datums un preču un pakalpojumu saraksts.

1. Teritorijas princips nosaka, ka preču zīme ir aizsargāta tikai konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā tā ir reģistrēta. Piemēram, ja persona reģistrē Eiropas Savienības preču zīmi, reģistrācija attieksies uz visām 27 esošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tai pat laikā preču zīmei nebūs reģistrācijas Norvēģijā, Lielbritānjā vai ASV.
2. Prioritātes datuma princips nosaka, ka personai, kas pirmā iesniegusi pieteikumu par preču zīmes aizsardzību konkrētai zīmei, tiks piešķirtas šī apzīmējuma ekskluzīvas izmantošanas tiesības. Proti, pēc reģistrācijas preču zīme ir spēkā no pieteikuma datuma (vai prioritātes datuma, ja tāds ir). 
3. Preču un pakalpojumu saraksta princips nosaka, ka preču zīme ir aizsargāta tikai uz pieteikumā norādītajām precēm vai pakalpojumiem. Ja uzņēmums vēlas paplašināt preču vai pakalpojumu klāstu, ir jāiesniedz jauns preču zīmes reģistrācijas pieteikums. 

Jāatzīmē, ka plaši pazīstamas preču zīmes un preču zīmes ar reputāciju var pretendēt uz plašāku aizsardzību, nekā paredz reģistrācijā iekļautais preču un pakalpojumu saraksts.

Ko dod reģistrācija

Lai saprastu, kā realizēt savas tiesības, vispirms ir svarīgi saprast, kāds tiesību apjoms tiek iegūts ar preču zīmes reģistrāciju. Atbilstoši Latvijas tiesību normām un arī starptautiskajiem regulējumiem preču zīmju jomā reģistrētas preču zīmes īpašnieks var citiem aizliegt:

• Identisku vai sajaucami līdzīgu preču zīmju lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma. Tajā skaitā produktu vai pakalpojumu reklāmās internetā.
• Attiecīgo preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu ar nolūku laist tirgū saistībā ar šādām preču zīmēm.
• Pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu saistībā ar aizsargātajām preču zīmēm.
• Preču importu vai eksportu saistībā ar šādiem apzīmējumiem.
• Preču zīmju vai to būtisku elementu lietošanu uzņēmuma nosaukumā, komercapzīmējumā vai citā apzīmējumā, ko lieto preču vai pakalpojumu atšķiršanai tirgū.
• Preču zīmju vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu izmantošanu domēna vārdā, ja attiecīgā tīmekļvietne tiek izmantota saistībā ar identisku vai līdzīgu preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu.
• Preču zīmju izmantošanu ar preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos lietišķajos dokumentos.

Papildus ir jāņem vērā, ka tiesības uz preču zīmi Civillikuma izpratnē pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu. Tas nozīmē, ka preču zīme ir vērtība, ko var pārdot, ieguldīt, dāvināt, izsniegt lietošanas licences, ieķīlāt u.tml.

Kā pareizi aizsargāt reģistrētu preču zīmi

Preču zīmju drošība ir preču zīmes īpašnieka atbildība. Pēc preču zīmju reģistrēšanas ir svarīgi tās lietot atbilstoši un aizsargāt, aktīvi uzraugot tirgu attiecībā uz iespējamiem pārkāpumiem un savlaicīgi reaģējot uz tiem. 

Preču zīmes ir jālieto pareizi

Preču zīmes nelietošana vai nepareiza lietošana var novest pie tiesību zaudēšanas!

Piemēram, ESCALLATOR sākotnēji bija Otis Elevator Company preču zīme, kura bija spēkā līdz 1950. gadam. Uzņēmums preču zīmes tiesības zaudēja, jo nespēja novērst, ka preču zīme pārvēršas par ikdienas valodā lietojamu sugas vārdu. Tagad eskalators ir apzīmējums, ko drīkst uz saviem produktiem lietot ikviens uzņēmums.

Daži principi preču zīmes pareizai lietošanai:

• Preču zīmi nedrīkst izmantot kā produkta apzīmējumu vai tā vietā.
• Preču zīmi vienmēr jāizmanto kā īpašības vārdu, nevis kā lietvārdu.
• Rakstā ieteicams preču zīmi vienmēr izcelt, piemēram, rakstīt slīprakstā, treknrakstā, tikai lielajiem burtiem vai likt pēdiņās.
• Preču zīmi var identificēt ar preču zīmes apzīmējumiem: Reģistrētu preču zīmi lielākajā daļā valstu pieņemts apzīmēt ar “R” vai ®, nereģistrētu ar “TM” vai ™.

Lai visiem, kas iesaistīti mārketingā un produktu izplatīšanā būtu skaidrība par pareizu preču zīmju lietošanu, ir jāizveido uzņēmuma vadlīnijas par zīmola elementu pareizu lietošanu gan no juridiskā, gan mākslinieciskā viedokļa. 

Detalizētāka informācija pieejama digitālajā žurnālā “Kā palielināt zīmola drošību un vērtību” (I. Zvejsalniece), ko iespējams lejupielādēt bez maksas Intellectual.lv mājas lapā, sekojot šai saitei. 

Brīdināšana par tiesībām uz preču zīmi

Preču zīmju likuma 21.pantā noteikts, ka:

1. Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu — aplī ietvertu burtu R vai tekstu, kas brīdina par preču zīmes reģistrāciju.
2. Šā panta pirmajā daļā minētā apzīmējuma pievienošana tādai preču zīmei, kura nav reģistrēta Latvijā vai ārpus tās, nav pieļaujama.
3. Ja preču zīmes īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj vai drīzumā pārkāps viņa tiesības, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs brīdināt šo personu par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.

Preču zīmju tiesību uzraudzība

Intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka uzdevums ir sekot, lai neviens tīšām vai netīšām neizmanto intelektuālo īpašumu, pārkāpjot īpašnieka izņēmuma tiesības.

1. Monitorēšana preču zīmju reģistros

Viens no efektīviem un stratēģiskiem rīkiem ir preču zīmju uzraudzība jeb monitorēšana oficiālajos preču zīmju reģistros. Tas ir veids, kā pamanīt, kad kāds piesaka reģistrācijai identisku vai sajaucami līdzīgu preču zīmi, lai varētu savlaicīgi rīkoties – piemēram, nosūtīt brīdinājuma vēstuli vai iesniegt iebildumu pret konkurenta preču zīmes reģistrāciju.

2. Domēna vārdu uzraudzība

Arī domēna vārdu iespējams uzraudzīt. Iesaku izmantot uzņēmumus, kas piedāvā domēna vārdu monitorēšanu. Tādā veidā var saņemt regulārus ziņojumus par no jauna reģistrētiem līdzīgiem domēna vārdiem, lai savlaicīgi atklātu, kad kāds tīšām vai netīšām izvēlējies sajaucami līdzīgu domēna vārdu.

3. Muitas kontrole

Eiropas Savienībā un arī daudzās citās valstīs ir iespēja izmantot muitas iestāžu palīdzību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā, iesniedzot oficiālu pieprasījumu muitas iestādēm rīkoties intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Tas dod iespēju savlaicīgi atklāt viltotu preču importu.

Muitas dienesta uzdevumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā ir noteikti 2013. gada 12. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā. Šī regula nosaka, ka muitai ir tiesības apturēt tādu preču izlaišanu, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas tiesības uz intelektuālo īpašumu.

Atzinumu par to, vai prece pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz konkrēto intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis.

Par pieprasījumu muitai uzraudzīt intelektuālā īpašuma tiesības nav jāmaksā oficiālās nodevas, taču pieteicējam būs iepriekš jāpiekrīt segt izmaksas, kas radīsies muitas dienestiem saistībā ar preču uzglabāšanu un iznīcināšanu saskaņā ar noteikto procedūru.

4. Uzraudzība internetā

Vienkāršs un efektīvs veids, kā uzraudzīt aktivitātes internetā saistībā ar preču zīmi, ir uzstādīt Google paziņojumus jeb “Google Alerts”. Tas ir Google bezmaksas pakalpojums, kas dod iespēju uzstādīt atslēgas vārdus vai frāzes, kuru publicēšanai internetā vēlaties sekot. 

Piemēram, uzstādot paziņojumus par sava zīmola vārdu, saņemsiet informāciju, kad kāds šo apzīmējumu pieminēs, piemēram, publikācijā. Šis ir veids, kā var ne tikai atklāt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, bet arī saņemt jaunumus saistībā ar interesējošajiem atslēgas vārdiem.

Vidējiem un lieliem uzņēmumiem iesaku papildus izvērtēt nepieciešamību monitorēt preču zīmes ar sociālo tīklu monitorēšanas rīku palīdzību, piemēram, Hootsuite, Mediatoolkit, Sprout Social u.tml. Labas idejas vienmēr kāds mēģina nokopēt, tāpēc ir vērts būt savlaicīgi lietas kursā un pārtraukt pārkāpumus, pirms tie ieguvuši lielāku mērogu.

Ko darīt, ja konstatēts preču zīmju tiesību pārkāpums

Ja konstatēts preču zīmju tiesību pārkāpums, pirmais solis ir saglabāt visus iespējamos pierādījumus par pārkāpumu – fotogrāfijas, tekstus, rēķinus, liecības, ekrānšāviņus u.tml. Otrais solis ir sazināties ar pieredzējušu patentpilnvarnieku, kas palīdzēs izvērtēt situāciju un ieteiks labāko stratēģiju un taktiku.

Preču zīmju un domēnu vārdu tiesības regulē gan valstu nacionālās tiesību normas, gan starptautiskās regulas, tādēļ konfliktu risināšana var notikt gan preču zīmju reģistrācijas iestādēs, gan tiesās, gan alternatīvās konfliktu izskatīšanas institūcijās, piemēram, Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Šķīrējtiesas un mediācijas centrā. Tādējādi preču zīmju konfliktu risināšanu var pielīdzināt šaha spēlei – nepietiek vien pārzināt spēles noteikumus, bet ir nepieciešama pieredze, lai izvēlētos stratēģiju un saplānotu vairākus gājienus uz priekšu, prognozējot katra gājiena sekas gan no juridiskā, gan finansiālā viedokļa.

Protams, ne visu preču zīmju konfliktu risināšana ir dārga un sarežģīta. Pavisam vienkāršās situācijās var pietikt ar telefona zvanu vai brīdinājuma vēstuli pārkāpējam, kurā pamatoti norādīts, kādas intelektuālā īpašuma tiesības tiek pārkāptas ar konkrēto darbību, un tiek pieprasīts izbeigt attiecīgo darbību, piedraudot ar iespējamām sekām. Lai būtu garantija par rezultatīvu pārkāpuma novēršanu, ieteicams parakstīt vienošanos ar pārkāpēju, kurā viņš apņemas pārtraukt lietot apzīmējumu, kas ir identisks vai sajaucami līdzīgs ar Jūsu reģistrēto preču zīmi.

Kas regulē pārkāpumu sankcijas Latvijā

Sankcijas būs atkarīgas no pārkāpuma būtības. Piemēram, sods par negodīgu konkurenci, zādzību vai neslavas celšanu ir dažādas lietas, ko regulē atšķirīgi likumi. Lūk, neliels ieskats preču zīmju tiesību pārkāpumus regulējošās tiesību normās:

Konkurences likums

Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas.

Likuma 18.pantā noteikts, ka negodīga konkurence ir aizliegta. Negodīga konkurence var izpausties kā cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

Arī nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus, ir uzskatāma par konkurences likuma pārkāpumu.

Persona, kura cietusi zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt un saņemt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību, tai skaitā atrauto peļņu un procentus no dienas, kad zaudējumi radušies, līdz dienai, kad samaksāta zaudējumu atlīdzība, lai nodrošinātu tādu stāvokli, kāds personai būtu bijis, ja konkurences tiesību pārkāpums nebūtu izdarīts. Ja konkurences tiesību pārkāpuma radīto zaudējumu apmēru praktiski nav iespējams noteikt vai ir pārmērīgi grūti precīzi noteikt, tiesa nosaka zaudējumu apmēru, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

Konkurences likuma 18.pantā minētos pārkāpumus izskata tiesa.

Krimināllikums

Krimināllikuma 206.pants nosaka, ka par preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes apzinātu izmantošanu vai izplatīšanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Krimināllikuma 157.pants nosaka, ka par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), soda ar probācijas uzraudzību vai ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu. Savukārt, par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Preču zīmju likums

Preču zīmju likuma VI nodaļā pieejams regulējums saistībā ar civiltiesisko atbildība par tiesību uz preču zīmi pārkāpumiem.

Preču zīmju likuma 54.pants nosaka tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidus:

(1) Ja lietā par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu tiek konstatēts pārkāpums, tiesa pēc preču zīmes īpašnieka vai licenciāta lūguma var piemērot:
1) pienākumrīkojumu;
2) kaitējuma atlīdzības piedziņu.

(2) Tiesa vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pēc preču zīmes īpašnieka vai licenciāta lūguma var piemērot vienu vai vairākus šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus:
1) preču, ar kurām tiek pārkāptas tiesības uz preču zīmi (turpmāk — pārkāpuma preces), atsaukšanu vai izņemšanu no tirdzniecības;
2) pārkāpuma preču iznīcināšanu;
3) domēna vārda dzēšanu vai domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu;
4) sprieduma publiskošanu.

(3) Kaitējuma atlīdzības piedziņa nav piemērojama nākotnē iespējama pārkāpuma gadījumā. Par nākotnē iespējamu pārkāpumu ir uzskatāms gadījums, kad tiek konstatēts, ka tiesības uz preču zīmi var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas, jo iespējamais pārkāpējs pats vai ar citas personas palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos tiesību uz preču zīmi pārkāpšanai.

Kopsavikums 

Preču zīmes ir zīmola pamats, bet zīmols ir viens no galvenajiem biznesa aktīviem, tāpēc ir svarīgi pienācīgi parūpēties par preču zīmju drošību. Preču zīmju pārkāpumu ignorēšana var ne tikai samazināt pārdošanas apjomus vai liegt ieiet jaunos tirgos, bet arī graut zīmola reputāciju un samazināt vērtību.

Lai nodrošinātos pret riskiem saistībā ar investīcijām produktos un mārketingā, ir svarīgi izveidot preču zīmju aizsardzības stratēģiju, pareizi reģistrēt visas nozīmīgās preču zīmes, pastāvīgi uzraudzīt tās un savlaicīgi reaģēt uz pārkāpumiem.

Ja ir konstatēts pārkāpums – pirmais solis ir saglabāt pierādījumus (dokumentus, vēstules, fotogrāfijas, ekrānšāviņus). Otrs solis ir vērsisties pie prefesionālā patentpilnvarnieka, kas palīdzēs izvērtēt iespējamās stratēģijas un pieņemt izdevīgāko lēmumu.

Ja šī ir joma, ko Jums ir svarīgi sakārtot, piesakieties bezmaksas konsultācijai – un izrunāsim, kādi ir labākie un izdevīgākie risinājumi Jūsu situācijā!