Katram uzņēmumam ir komerciāli nozīmīga informācija, ko tas vēlas paturēt slepenībā. Dažiem tā ir produktu veidošanas un pārdošanas stratēģija,  cenu politika vai cita ar tirdzniecību saistīta informācija. Citiem tie ir algoritmi, receptes vai sarežģīta metodika, lai izveidotu inovatīvu tehnoloģiju produktus.

Šo slepeno un vērtīgo informāciju var aizsargāt kā komercnoslēpumu. Tas ir vitāli svarīgs intelektuālais īpašums, kas palīdz aizsargāt iegūtās priekšrocības pret konkurentiem. Kā komercnoslēpumus var aizsargā idejas, pirms tās tiek aizsargātas ar kādu citu no intelektuālā īpašuma veidiem (patentiem, preču zīmēm, domēna vārdiem, dizainparaugiem, autortiesībām).

Lielākā daļa uzņēmēju ir pārsteigti par to, cik viegli un ātri viņu komercnoslēpumi var izkļūt no kontroles. Bieži komercnoslēpumu zādzība ir saistīta ar darbinieku aiziešanu no uzņēmuma, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību vai strādātu pie tiešā konkurenta.

Kas tieši var būt komercnoslēpums

Jebkura biznesa ideja, iestrādne un zinātība var būt komercnoslēpums, ja tā atbilst konkrētiem principiem. Proti, komercnoslēpumi pēc savas būtības ir “slepena informācija”, kura ir pastiprināti aizsargājama un kurai ir komerciāla vērtība.  Komercnoslēpumi, atšķirībā no visiem citiem intelektuālā īpašuma veidiem, tiek pasargāti paturot tos noslēpumā. Ja notiek nelikumīga komercnoslēpuma piesavināšanās, cietušajam ir jāpierāda, ka tas ir veicis “saprātīgus pasākumus”, lai novērstu komercnoslēpuma zādzību vai ļaunprātīgu izmantošanu.

Komercnoslēpumi un konfidenciāla informācija nav sinonīmi. Konfidenciāla informācija sevī ietver arī informāciju, kam nav tiešas komerciālas vērtības, piemēram, personas datus. Pēc būtības konfidenciāla informācija ir tāda, kas pieejama konkrētam personu lokam un nav publiskojama, taču komercnoslēpumi nodrošina īpašuma tiesības uz konkrēto intelektuālo īpašumu. 

Komercnoslēpums arī nav sinonīms zinātībai (know-how). Taču zinātību var aizsargāt kā komercnoslēpumu, ja tā atbilst komercnoslēpuma kritērijiem.

Citējot Komercnoslēpuma aizsardzības likumu, “komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1. tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;
2. tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
3. komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.” 

1996. gada Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumā par ar tirdzniecību saistītā intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS) pirmo reizi tiek straptautiskā līmenī skaidri definētas prasības komercnoslēpumu aizsardzībai. TRIPS nosaka, ka uzņēmumiem vai personām, kas kontrolē komercnoslēpumu saturošu informāciju, tā ir jāaizsargā pret neatļautu izpaušanu, iegūšanu vai izmantošanu “tādā veidā, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei”, ja šāda informācija ir slepena, ar komerciālu vērtību un tās turētājs ir veicis saprātīgus pasākumus tās aizsargāšanai. TRIPS līgums nosaka šos principus ieviest un ievērot visu PTO dalībvalstu tiesību aktos.

Tādējādi komercnoslēpumu īpašnieki var rēķināties, ka šie komercnoslēpumu aizsardzības pamatprincipi ir spēkā visās 164 PTO dalībvalstīs. 

Komercnoslēpumi ienākumu, konkurētspējas un reputācijas aizsardzībai

Šobrīd, kad 70% pasaules biznesa vērtības ir nemateriāla, komercnoslēpumu aizsardzība ir svarīga, lai palīdzētu uzņēmumiem attīstīt inovācijas un novērst negodīgu konkurenci.

Visbiežāk kā komercnoslēpumus aizsargā:

• Receptes, pirmkodus, algoritmus,
• Projektus (produktu, arhitektūras, automatizācijas, mehānikas u.c.),
• Ražošanas procesus,
• Iekšējā darba organizācijas rokasgrāmatas (ražošanas, izplatīšanas, franšīzes),
• Biznesa, mārketinga un pārdošanas stratēģijas,
• Piegādātāju un klientu sarakstus,
• Citu informāciju, kas rada priekšrocības pret konkurentiem.

Komercnoslēpumu zādzība un ļaunprātīga izmantošana var postoši ietekmēt uzņēmuma ienākumus, konkurētspēju un reputāciju.

Biežākie komercnoslēpumu riski

Komercnoslēpuma zādzības un ļaunprātīga izmantošana notiek dažādu iemeslu dēļ, un to veic gan konkurenti, gan ļaunprātīgi darbinieki, gan potenciālie klienti un sadarbības partneri, gan organizētie noziedznieki, “hakeri” un pat valstis. Viens no retajiem statistikas pētījumiem šajā jomā (ASV) atklāja, ka vairāk nekā 85% komercnoslēpumu konfliktos iespējamais piesavinātājs bija kāds, ko komercnoslēpuma turētājs pazina, proti, vai nu darbinieks vai biznesa partneris.

Ņemot vērā augstāk minēto, uzņēmējiem attiecībā pret darbiniekiem ir nepieciešams nodrošināt:

1. Lai darbinieks uzņēmumā neienes un neizmanto tādu informāciju, kas ir nelikumīgi iegūta, vai informāciju, kuru viņam nav tiesības izpaust;
2. Lai darbinieks darba attiecību laikā neizpauž komersanta komercnoslēpumu, kā arī lai tas netur darba vietā savu vai citu personu komercnoslēpumus saturošu informāciju;
3. Lai darbinieks pēc darba attiecību izbeigšanas būtu informēts par to, kādu komercnoslēpumu saturošu informāciju viņam ir pienākums neizpaust un pašam neizmantot un kādas ir vienošanās pārkāpšanas sekas. 

Savukārt, attiecībā uz sadarbības partneriem, potenciālajiem klientiem vai investoriem – pirms iepazīstināt ar savu piedāvājumu, ja tas satur komercnoslēpumu, vienoties par komercnoslēpuma neizpaušanas pienākumiem, piemēram, noslēdzot neizpaušanas vai konfidencialitātes līgumus. 

Kas jādara, lai komercnoslēpumi būtu aizsargāti

Komercnoslēpumu aizsardzības nolūkos to turētājiem nepieciešams veikt konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus. Šajā definīcijā jāliek uzsvars uz pienākumu veikt pasākumus, kas ir atbilstoši konkrētajai situācijai un saprātīgi. Proti, katrā situācijā (atkarībā no uzņēmuma lieluma, komercnoslēpuma būtības un vērtības) atšķirīgi pasākumi var tikt uzskatīti par atbilstošiem un saprātīgiem.

Uzņēmumā ir vitāli svarīgi izveidot un ieviest procedūras komercnoslēpumu aizsardzībai, tostarp izstrādāt noteikumus un kārtību komercnoslēpumu identificēšanai un pārvaldībai. Viens no pamata veidiem, kā uzņēmumi var aizsargāt savus komercnoslēpumus, ir atrunāt komercnoslēpumu aizsardzības prasības līgumos ar darbiniekiem un trešajām personām un citos dokumentos.

Vienošanās par informācijas neizpaušanu  ir viens no biežāk izmantotajiem rīkiem komercnoslēpumu aizsardzībai. Tas var izpausties kā atsevišķs līgums, kā daļa no konfidencialitātes vai cita sadarbības līguma, vai tās var būt atsevišķas vadlīnijas, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus attiecībā uz komercnoslēpumu saturošu informāciju. Svarīgi, lai dokumentā ir definēts, kas tieši ir aizsargājamais objekts, proti, kura informācija satur komercnoslēpumu.

Paša komercnoslēpuma turētāja interesēs ir ieviest stratēģiju, lai aizsargātu komerciāli nozīmīgu informāciju. Tādēļ, piemēram, attiecībā uz darbiniekiem vai sadarbības partneriem ir svarīgi ne tikai parakstīt vienošanos par informācijas neizpaušanas pienākumu, konkrēti minot, kura informācija ir komercnoslēpums, bet arī mutiski izrunāt būtiskākos komercnoslēpumu aizsardzības aspektus.

Iesaku uzņēmumiem izstrādāt komercnoslēpumu aizsardzības stratēģiju un politiku, kas nosaka:

• Kas ir saprātīgie pasākumi, ko uzņēmums ievieš komercnoslēpumu aizsardzībai. Katram komercnoslēpumu veidam tie var būt atšķirīgi.
• Kāda ir uzņēmuma politika attiecībā pret darbiniekiem un trešajām personām šajā jomā.
• Kā tiek pārvaldīta komercnoslēpumu saturošas informācijas aprite uzņēmumā, kāda ir pieejamība un kā tiek nodrošināts, lai, piemēram, beidzot darba attiecības, personām saglabājas pienākums neizmantot un neizpaust komercnoslēpumu. 
• No kādām ierīcēm un ar kādiem noteikumiem tiek nodrošināta pieeja komercnoslēpumiem. Kā tie tiek atzīmēti, klasificēti un uzglabāti. 
• Kādas ir standarta prasības, kas tiek iekļautas visos darbinieku, darbuzņēmēju, piegādātāju un citos attiecīgos trešo pušu līgumos.
• Kāds ir uzņēmuma standarta informācijas neizpaušanas līgums (NDA), ko var ērti izmantot, pielāgojot situācijai.
• Kā tiek veikta uzskaite par visām ar komercnoslēpumu saistītām darbībām, tostarp izmantošanu, izpaušanu un pārvaldību.

Ne visu iespējams paturēt noslēpumā

Komercnoslēpumiem kā intelektuālā īpašuma tiesībām pēc būtības nav beigu termiņa. Komercnoslēpumi nav jāreģistrē, tādēļ par to uzturēšanu nav jāmaksā nodevas. Taču jāpatur prātā, ka nav aizliegts atklāt komercnoslēpumus, piemēram, ar reversās inženierijas metodi. 

Komercnoslēpuma aizsardzības likums nosaka, ka komercnoslēpuma iegūšana ir likumīga, ja tas iegūts kādā no šādiem veidiem:

1. kā neatkarīgs atklājums vai radīšanas procesa rezultāts;
2. kā tāda produkta vai objekta aplūkošanas, izpētes, sadalīšanas pa sastāvdaļām vai pārbaudīšanas rezultāts, kurš ir sabiedrībai vispārpieejams vai kura iegūšanu komercnoslēpuma turētājs nav ierobežojis;
3. darbinieki vai viņu pārstāvji atbilstoši normatīvajiem aktiem un pastāvošajai praksei izmantojuši tiesības iegūt informāciju un konsultēties;
4. uz līguma vai licences pamata;
5. publiskajā iepirkumā vai citu valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu īstenošanas ietvaros;
6. to pieprasa izsniegt fiziskā vai juridiskā persona, pamatojoties uz būtisku sabiedrības interešu aizsardzību, un komercnoslēpuma atklāšana ir samērojama ar iespējamo kaitējumu komercnoslēpuma turētājam;
7. jebkādā citā veidā, kas attiecīgajos apstākļos atbilst godīgai darījumu praksei.”

Bieži vien produktos ietvertos unikālos risinājumus pēc nonākšanas tirgū vairs nav iespējams aizsargāt kā komercnoslēpumus. Tādā gadījumā vēl pirms produkta nonākšanas atklātībā ir jāvērtē, kā to vislabāk aizsargāt. Piemēram, skices, programmatūra un citi autoru darbi pēc publikācijas kļūst par autortiesību objektu. Inovatīvas tehnoloģijas un receptes, kas sākotnēji ir komercnoslēpums, iespējams, var patentēt. Produktu iepakojumus un nosaukumus var aizsargāt, reģistrējot preču zīmes, savukārt produktu ārējo veidolu var aizsargāt kā dizainparaugu.

Labākais laiks parūpēties par ideju aizsardzību ir tagad

Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, kā komercializējamas idejas visefektīvāk aizsargāt. Kurus risinājumus un cik ilgi iespējams paturēt komercnoslēpumā, un ko būtu nepieciešams savlaicīgi pieteikt reģistrācijai kā dizainparaugu, preču zīmi vai patentu, vai iespējams aizsargāt ar autortiesībām.

Tagad ir labākais laiks, lai sakārtotu intelektuālā īpašuma drošības jautājumus. Šogad mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir pieejams ES grants, kas paredz kompensēt līdz 90% no izmaksām, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma stratēģijas izstrādi un līdz 75% no izmaksām, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma reģistrāciju. 

Vairāk informācijas par finansējuma iegūšanu pieejams šeit.